Vecāka loma

20. okt. 2024, Nav komentāru

Jebkura bērna lielākā vēlme ir laimīgi vecāki. Notikumi, kas notiek mums apkārt vai mūsu ģimenes sistēmā, iespaido ģimenes sistēmas līdzsvaru. Reizēm tie mūs ietekmē tik spēcīgi, ka nepieciešams laiks, lai sevi stiprinātu un dziedētu. Viena no mūsu lomām būtu - būt laimīgam. Pieaugušam un laimīgam.

Jo bērna mīlestība ir tieši tik liela, lai neapzināti iesaistītos mūsu pieaugušo attiecībās un darītu visu, lai vecāki būtu laimīgi. Mazs bērns kļūst par vecāka partneri vai vecāku saviem vecākiem, ja viņš piedzīvo sava vecāka nespēju sevi dziedēt un uzņemties atbildību par sevi.

Domājot par bērnu labsajūtu, mums būtu jāsaglabā veselīgas partnerattiecības jeb veselīgas attiecības starp bijušajiem partneriem, un reizēm tieši tā ir lielākā grūtība. Neskatoties uz to, ka tev sāp, palikt kontaktā.

Lai tavs bērns būtu patiesi brīvs savai dzīvei un nenokļūtu starp mums pieaugušiem cilvēkiem - neaizvietotu kādu, kas ir aizgājis vai rūpētos par vecāku.

Apzināts vecāks būtu spējīgs to pamanīt un labot.

Bērns, kas rūpējas, lai mamma pārnāk mājās.

Bērns, kas nestāsta, lai vecākiem nesāpētu.

Bērns, kas izvēlas mācības vai profesiju, lai mamma būtu laimīga.

Bērns, kas neatļauj sev mīlēt Tēti, jo tad nodos mammu.

Bērns, kurš zin, kā jātiek galā pašam jau bērnudārza vecumā, jo viņu var aizmirst.

Bērns, kurš prot būt mazs pieaugušais ir aizmirsis savu bērna lomu, jo kāds nav vecāka lomā.

Esot no agra vecuma jau pieaugušie bērni, mēs ar laiku emocionāli nogurstam, mēs neesam ieraduši parūpēties un domāt par sevi , jo mums ir iespējami izveidojies dzīves musturus - uzņemties atbildību par citiem vairāk nekā vajadzētu. Rūpēties par to, lai apkārt visiem būtu labi. Taču tam ir cena - atteikšanās no sevis. Nedomāt, nerupēties par savu labsajūtu.

Būt tādam vecākam, lai bērns varētu būt tikai bērns un nenokļūtu citās lomās jeb vietās mūsu ģimenes sistēmā, ir vecāka lomas īstenošana.

Vasarā piedaloties starptautiskajās apmācībās pie Stephan Hausner, dzirdēju brīnišķīgus vārdus.

Kad bērns piedzimst, viņš ir izdzīvošanas režīmā. Viņa veiksme piedzīvot šo dzīvi ir atkarīga no citu cilvēku aprūpes. Bez citiem viņš nevar izdzīvot.

Vecāks šo bērna izdzīvošanu maina uz dzīves dzīvošanu. Reizēm tas izdodas, un reizēm bērni visu mūžu paliek izdzīvošanā, neļaujot sev būt brīviem.

Mums pieaugot, mēs varam mainīt un piedzīvot dzīvi, nevis izdzīvošanu.

Un reizēm būt par vecāku savam bērnam ir grūti. Sasodīti grūti. Un ir labi to ieraudzīt un apzināties.

Par sievišķo un vīrišķo sistēmiskajos sakārtojumos.

3. sep. 2024, Nav komentāru

Sakārtojumu darbnīcās mēs bieži veicam vingrinājumus par sievišķo un vīrišķo enerģiju. Arī tu pats vari atklāt kāda šī enerģija ir tev. Visvienkāršākais veids kā to pašam mājās izdarīt ir uzrakstīt uz papīra lapas sievišķība un vīrišķība. Sajauc lapas, samaisi (Ar burtiem uz leju, lai tavs prāts neredz. Viņš vienmēr ir nasks izdomāt un teikt tev priekšā kā tu jūties). Uzkāp uz lapām un ieklausies savā ķermenī. Kā jūtas tavs ķermenis, kādas sajūtas? Piemēram: viegli, līgani, saspringti, nevar paelpot, brīvības sajūta... Jo reizēm mēs meklējam kā būt sievišķajā – gari svārki, papēži, zābaki, kleitas, lūpas… taču šoreiz tas nav par to. Tas ir par tavu sajūtu, iekšējo sajūtu un tā ir tava sievišķība.

Meklējot ideālus tu vari izvēlēties arī svētā sievišķība vai svētā vīrišķība. Reizēm man prasa vai tiešām tādas eksistē, citreiz kādam tas asociējas ar reliģiju. Doma ir pats pirmsākums, notikumu un vēstures neizmainīta sievišķība, kas vienmēr mūsos, gan sievietēs, gan vīriešos. Reizēm tieši šie tēli sistēmiskajos sakārtojumos mums izgaismo sieviešu dzīves viegluma nepieņemšanu un palikšanu vīrišķajā – sasniegt mērķi, pārvarēt grūtības, sasniegt vairāk, kļūt spēcīgākai. Reizēm darbnīcās saku, ka nav nekā grūtāka kā būt blakus sievietei, kas visu var, visu redz un vēl grib būt laba – izpalīdzēt, servēt apkārtējos. Šeit apkārtējiem vienkārši nav vietas.

Sievišķā enerģija ( cik darbnīcās atklājām ) ir viegla, plūstoša, radoša, ļaujoties, iekļaujot pasauli mīļumā, pieņemšanā un atvērtībā. Tieši šie tēli mums reizēm izgaismo, ka mīlam darbu un bērnus, bet nespējam ļauties vīrišķajam. Kāds posms dzimtas stāstos ir zaudējis tam uzticību, sievietes ir pārslēgušās izdzīvošanas režīmā, kurā zūd sievišķība vai tam nav bijis iespējams ļauties. Jo būtiski sievietes dzīvi ir ietekmējuši negaidīti bērni, izmantošana, ārlaulības bērni vai bērnu nepieņemšana no bērnu tēva puses, piespiedu laulības gan bērnu, gan mantas vai ģimenes dēļ. Un iespējams mūsu priekšgājēju vēlmes ir bijušas, lai Tev tas nebūtu jāpiedzīvo. Lai Tevi – savu pēcnācēju pasargātu. Mūsdienās, kas dod lielu sievišķo drošību – kontracepcijas līdzekļi, tiesiski regulētas attiecības, ārlaulības bērni vienlīdzīgi ar laulībā dzimušajiem, vardarbība nosodīta, Tev ir tiesības būt brīvai. Tomēr Tavs ķermenis ir saspringts, Tavi gurni ir saspringti, Tu baidies vīriešu uzmanības un tuvuma, Tu nespēj būt atvērta un baudīt, Tu netici tam, ka vari ņemt bez atdošanas, Tu juti bailes, ka kaut kas notiks ar bērniem (lai gan Tavā dzīvē, tam nav objektīva un ar prātu izprotama iemesla). Neapzināti nes iepriekšējo paaudžu drošības trūkuma izjūtu. Ir svarīgi meklēsim un dziedināt to posmu, kas nav kontaktā un veselībā. Atceries, ka veselīgumu sistēmā dod ikviena brīvs kontakts, mīlestības plūsma un pieņemšana. (Ak, kur tad sievišķīgā trauksme, ka tikai kaut kas notiek? Tā atdala, tā kontrolē, tā nevar iedot svētību un ļaut brīvi plūst mīlestībai.

Sieviete ir iekšēji viegla, plūstoša un ļaujas. Lai uzlabotu savu pašsajūtu es iegādājos sporta zāles abonementu un mans ķermenis saka, ka viņam nepatīk taisnās kustības gurnos. No visa piedāvātā klubā manam ķermenim patika tikai staipīšanās un piedāvātā joga, staigāšana pa lenti. Mani gurni prasīja līganumu, ļaušanos un plūsmu. Un reizēm es saku, ka visu var lieliski gūt intimitātē un tuvībā. Adekvātā un savstarpēji cieņpilnā, sievietei baudot un līgani plūstot.

Tēvi un bērni. Tēva loma.

12. feb. 2024, Nav komentāru

Neapzināts skats kāda virzienā, vai es drīkstu būt atvērts mīlestībai – tēva mīlestība līdz mēs pieaugam un sirdī pieņemam abus – līdzvērtīgi un bez lojalitātes otram.

Ļoti bieži Tēvs ir kā saņemta dāvana, kuru mēs neesam izsaiņojuši un atvēruši. Tieši tāda ir tēva mīlestība - dāvāt dzīvību pasaulei caur saviem bērniem, lai tie spēlētu savu unikālo un individuālo lomas lielajā izrādē, ko mēs saucam par mūsu pasauli. Diemžēl dēļ paaudžu nestajām depresijām, trauksmēm un atkarībām, kas sedz iepriekšējo paaudžu dziļi emocionālos pārdzīvojumus, lai izdzīvotu, bērni neatraisa talantus un iespējas, kas kopš ieņemšanas ir ieliktas viņu DNS.

Un tas vairo pārliecību, ka neatkarīgi no tā, ko es sasniedzu, man vienmēr ir sajūta, ka neesmu pietiekami labs. Tas ir ceļš līdz spējai atvērt savu sirdi tēva mīlestībai, kāda tā ir - tīra un beznosacījuma. Tas notiek tiklīdz stāsti par to, kādam viņam jābūt, ir atkrituši un kļuvuši nebūtiski.

Kad sirds ir atvērta, lai saņemtu tēva mīlestību un visu tēvu mīlestību pirms viņa, beidzot ir iespējams izsaiņot šo dāvanu tas ir kā atrast savu mirdzošo zvaigzni un likumīgo vietu pie debesu zvaigznājā.

Līdzsvars. Visvienkāršākā lieta: mums ir vajadzīgi mūsu tēvi, lai līdzsvarotu mūsos sievišķo.

Lai pārtrauktu skatīties apkārt "mātes acīm", jo piedzimstot, mēs redzam šo pasauli caur mums vissvarīgākā cilvēka - mūsu mātes - acīm. Mēs izaugam, bet paliekam tajā pašā stāvoklī.

Mēs redzam savus tēvus "viņas acīm", mēs redzam citus cilvēkus "viņas acīm", mēs redzam visu dzīvi "viņas acīm". Kādas dzīves mēs tad dzīvojam? - Mātes dzīvi, kas ir pāri mūsu spēkiem, jo tā ir viņas, nevis mūsu dzīve. Mēs spējam nest tik daudz, cik mums pieder, mēs esam pietiekami stipri, lai to darītu, bet mēs neesam pietiekami stipri, lai nestu savu vecāku dzīvi.

Ja māte kaut kādu iemeslu dēļ nav apmierināta ar savām attiecībām, ja viņa noraida savu vīru(-us) un viņas bērni redz lietas "viņas acīm", tad viņi mēdz noraidīt arī tēvu (vai patēvu).

Ko tas nozīmē zēnam, topošajam vīrietim?

Viņš nevar pilnībā izaugt. Viņam nav vietas sievietei, lai veidotu savu ģimeni. Viņš ir pārslogots ar mātes problēmām. Viņam nav pieejama tēva vīrišķā enerģija un viņš nezin, kā būt neatkarīgam. Risinājums šādam zēnam (vai pieaugušam vīrietim) būtu šāds:

- kļūt par mātes bērnu (pārstāt būt viņas vīrietis, pārtraukt risināt viņas problēmas);

- atpazīt savu tēvu (vai patēvu), lai iegūtu pieeju tēva vīrišķajai enerģijai. Tas līdzsvaros viņa sievišķo un, lai kāda būtu mātes situācija, tā vairs nebūs tik nospiedoša.

Ko tas nozīmē meitenei, topošajai sievietei?

Viņa saskata tās pašas problēmas, ko viņas māte saskata vīriešos. Viņa nezina, kā rīkoties ar vīriešiem un viņa atkārto mātes modeļus. Tajā pašā laikā viņa meklē tēvu visos apkārt esošajos vīriešos. Viņa nespēj pieaugt.

Risinājums viņai būtu:

- kļūt par mātes bērnu

- atrast ceļu pie tēva.

Ja mēs neesam līdzsvarā, daudzas lietas ap mums nedarbojas. Tā ir nebeidzama tēma. Īsāk sakot, nekas īsti nestrādā: attiecības, vecāku attiecības, veselība, darbs - visa dzīve.

Lai būtu līdzsvars, mums ir vajadzīgi abi vecāki.

Tēvs kā saņemta dāvana

8. okt. 2023, Nav komentāru

Ļoti bieži Tēvs ir kā saņemta dāvana, kuru mēs neesam izsaiņojuši vai atvēruši.

Tieši tāda ir tēva mīlestība - dāvāt dzīvību pasaulei caur saviem bērniem, lai tie spēlētu savu unikālo un individuālo lomu lielajā lugā, ko mēs saucam par mūsu pasauli. Diemžēl paaudžu nestajām depresijām, trauksmēm un atkarībām, kas sedz iepriekšējo paaudžu dziļi emocionālos pārdzīvojumus, lai izdzīvotu, bērni neatraisa talantus un iespējas, kas kopš ieņemšanas ir ieliktas viņa DNS.

Un tas vairo pārliecību: "Neatkarīgi no tā, ko es sasniedzu, man vienmēr ir sajūta, ka neesmu pietiekami labs". Tas ir ceļš līdz spējai atvērt savu sirdi tēva mīlestībai, kāda tā ir: tīra un beznosacījuma. Tas notiek tiklīdz stāsti par to, kādam viņam jābūt, ir atkrituši un kļuvuši nebūtiski.

Kad sirds ir atvērta, lai saņemtu tēva mīlestību un visu tēvu mīlestību pirms viņa, beidzot ir iespējams izsaiņot šo dāvanu tas ir kā atrast savu mirdzošo zvaigzni un tās likumīgo vietu pie debesu zvaigznājā.

Līdzsvars. Visvienkāršākā lieta: mums ir vajadzīgi mūsu tēvi, lai līdzsvarotu mūsos sievišķo. Lai pārtrauktu skatīties apkārt "mātes acīm".

Kad mēs piedzimstam, mēs redzam šo pasauli caur mums vissvarīgākā cilvēka - mūsu mātes - acīm. Kad mēs izaugam, bet paliekam tajā pašā stāvoklī, uzminiet, kas notiek? Mēs redzam savus tēvus "viņas acīm", mēs redzam citus cilvēkus "viņas acīm", mēs redzam visu dzīvi "viņas acīm". Kādas dzīves mēs tad dzīvojam? - Mātes dzīvi, kas ir pāri mūsu spēkiem, jo tā ir viņas, nevis mūsu dzīve. Mēs spējam nest tik daudz, cik mums pieder, mēs esam pietiekami stipri, lai to darītu, bet mēs neesam pietiekami stipri, lai nestu savu vecāku dzīvi.

Ko tas nozīmē zēnam, topošajam vīrietim?

Viņš nevar pilnībā izaugt. Viņam nav vietas sievietei, lai veidotu savu ģimeni. Viņš ir pārslogots ar mātes problēmām. Viņam nav pieejama tēva vīrišķā enerģija. Viņš nezina, kā būt neatkarīgam. Risinājums šādam zēnam (vai pieaugušam vīrietim) būtu šāds:

- kļūt par mātes bērnu (pārstāt būt viņas vīrietis, pārtraukt risināt viņas problēmas);

- atpazīt savu tēvu (vai patēvu), lai iegūtu pieeju tēva vīrišķajai enerģijai. Tas līdzsvaros viņa sievišķo un, lai kāda būtu mātes situācija, tā vairs nebūs tik nospiedoša.

Ko tas nozīmē meitenei, topošajai sievietei?

Viņa saskata tās pašas problēmas, ko viņas māte saskata vīriešos. Viņa nezina, kā rīkoties ar vīriešiem. Viņa atkārto mātes modeļus. Tajā pašā laikā viņa meklē tēvu visos apkārt esošajos vīriešos. Viņa nespēj pieaugt. Risinājums viņai būtu:

- kļūt par mātes bērnu;

- atrast ceļu pie tēva.

Ja mēs neesam līdzsvarā, daudzas lietas ap mums nedarbojas. Tā ir nebeidzama tēma. Īsāk sakot, nekas īsti nestrādā: attiecības, vecāku attiecības, veselība, darbs - visa dzīve.

Lai būtu līdzsvars, mums ir vajadzīgi abi vecāki.

Un arī Tēvs, ir pienācis laiks atvērt un izsaiņot šo dāvanu.

Ko tad īsti nozīmē būt par vecāku no sistēmisko sakārtojumu viedokļa vai skatu prizmas ?

20. jūl. 2023, Nav komentāru

Katram sistēmā ir sava vieta un noteikta kārtība. Vecāku loma ir būt savu bērnu atbalstam, un ne tikai. Vecākam ir svarīgi būt cieņpilnas un emocionālā kontakta pilnās attiecībās ar savu partneri, un arī ar sava bērna vecāku. Būt par vecāku nenozīmē statiski stāvēt aiz sava bērna muguras un būt gatavam jebkurā brīdī viņu noķert, piestutēt, padot, iedot,… katram no mums savā ģimenes sistēmā ir izveidojusies tradīcija kā būt par vecāku saviem bērniem. Neapzināti mēs to turpinam un apzināti mācamies būt savādāki vecāki. Paaudžu, vides, informācijas un izglītības izmaiņas šajās attiecībās ienes vienmēr ko jaunu.

Būtiski ir būt harmoniskās un kontaktā esošās attiecībās ar partneri, ar došanas un ņemšanas līdzsvaru (reizēm darbnīcās man vaicā: “Kā var zināt, ka ir līdzsvars?, un es smejoties atbildu: Jāpaskatās sakārtojumā, jeb citiem vārdiem es teiktu: Kad mēs abi esam ar atvērtu sirdi un cieņu, un varam būt kontaktā un kopā. Mums abiem ir labi.”). Šādas vecāku attiecības bērnam dod brīvību iet savu ceļu un netikt ierautam vecāku savstarpējās attiecībās. Iztēlojies, ka tu stāvi saviem berniem aiz muguras, taču kontaktā ar partneri. Kad bērnam nepieciešams atbalsts, jūs pavēršaties viņa virzienā, lai atbalstītu. Ir jābūt brīviem šajā kustībā.

Ja tu vērsīsies uz aizmuguri pret vecākiem, tu nevarēsi būt klātesošs savam bērnam un partnerim.

Izvēles. Būtiskākais vecāku lomā ir būt pašam resursā, būt priecīgam un apmierinātam ar savu dzīvi, BŪT ar dzīvesprieku. Un ja es piedzīvoju grūtības, neizpratni, bēdas, skumjas… es – pieaugušais ar to strādāju. Jo es, mēs... dodam. Un to nevar atdot.

Lai neierautu bērnus partneru attiecībās, lai bērni nepiepūlētos vecākus padarīt laimīgus. Lai viņi nekompensētu ne patneri, ne vecākus. Lai nepārnestu iepriekšējo paaudžu gaidas un pārliecības, kas traucētu bērna izvēles un gaitas savā dzīvē.

Ko nozīmē būt bērnam?

12. jūn. 2023, Nav komentāru

Sistēmiskie sakārtojumi runā par katra vietu mūsu sistēmā. Mums katram sistēmā ir vieta, jebkurā sistēmā, kurai mēs piederam.

Dzimtā mēs esam bērni saviem vecākiem, mazbērni vecvecākiem.

Visi dzimtas locekļi ir piederīgi un vienlīdzīgi piederīgi savai dzimtai, neskatoties uz to -vai tu esi piedzimis slims, vai piedzimis ārlaulībā, vai piedzīvojis un izdarījis, ko tādu, ko citi neatzīst, nepieņem vai nosoda. Jebkurš vērtējums atdala. Esot vērtējumā, mēs neņemam piedāvātās sajūtas, mēs vērtējam. Mēs neesam mīlestības, pateicības, prieka un enerģijas plūsmā. Vērtējums ir prāta darbība attiecībās, kas noēd enerģiju.

Sistēmiskajos sakārtojumos ikviens bērns stāv vienā līnijā, kopā ar māsām, brāļiem un vecāki tiem aizmugurē. Aizmugure, tas ir muguras stiprums - balsts. Tā ir tā «mugura», kura būs un turēs, un izturēs tad, ja manējā neturēs. Neskatoties uz to, ka tev jau ir sešdesmit vai četrdesmit, vai jebkurš cits gadu skaits, pieaugot, mēs visas dzīves garumā esam un paliekam bērni saviem vecākiem.

Sistēmiskie sakārtojumi parasti uzrunā tos, kuriem jau ir pietiekošs dzīves briedums un viedums vai meklējumi kā paskatīties uz attiecībām, ne tikai no sava redzes leņķa, bet jau no plašāka skatījuma. No sistēmas viedokļa.

Stāvot Bērna vietā, es vienmēr varu būt kontaktā ar - savu partneri, ar savu dzīvi, pieņemu sevi, Likteni, esmu atbalsts saviem bērniem, jo man ir aizmugure. Balsts.

Bet reizēm visu dzīvi kādu pavada aizvainojums, dusmas, vilšanās, nepatika, sāpes par to, ka tu neesi saprasts, pieņemts, pienācīgi atbalstīts… Kamēr skatāmies uz savu aizmuguri, vērtējam to, kur paši atrodamies - blakus vecākiem, aizmugurē, vai pat iespējams aiz viņiem, tikmēr tu nevari būt brīvs patiesam un ilglaicīgam kontaktam ar savu partneri, bērniem un savu dzīvi, jo tu vēro vai viņiem ir labi, tu vērtē vai viņi tā var. Reizēm tur nokļūstam, jo mūsu lielākā vēlme ir, lai mūsu vecākiem ir labi, lai viņi ir laimīgi. Mazajam bērnam ir bijis grūti izturēt pieaugušo peripetijas, un viņš nolēmis darīt laimīgu mammu vai tēti. Viņš nezin, ka mūžīgās laimes nav, un ikdiena nes dažādas situācijas, pārdzīvojumus, zaudējumus, šķiršanās….

Un šajā brīdī sistēmiskajos sakārtojumos sākas tava pieaugšana. Mēs nevaram izmainīt savu Aizmuguri, vērtēt un analizēt tos, kas bija pirms mums. To būtu vērts darīt, ja mēs no tā mācītos. Mēs nevaram izmainīt savus vecākus, tantes un onkuļus, vecvecākus. Ja es paskatos uz savu dzīves gājumu, tad tik, cik man ir bijis laika, domu un RESURSA, es esmu mainījusies jau tāpat, pateicoties bērnu atnākšanai, viņu piedzīvojumiem, slimībām, skolas situācijām utt. Tu kā bērns jau esi ienesis izmaiņas savu vecāku dzīvē un viņi ir izdarījuši tieši tik daudz, cik spējuši. Pat, ja tev tas šķiet savādāk.

Sakārtojumos neesmu piedzīvojusi vecākus, kas nemīlētu savus bērnus. Viņu mīlestību ir aizēnojušas viņu traumas, un viņu Aizmugures traumas. Reizēm vecāki ir varējuši ieraudzīt tikai slimus bērnus, jo viņi paši ir to piedzīvojuši, reizēm visu dzīvi viņi nespēj pieņemt savus zaudējumus un tevi neredz.

Pieaugšana sākas tajā brīdī, kad pašiem esot jau pieaugušiem spējam pieņemt, ka “ES ESMU TIKAI BĒRNS saviem vecākiem”, un sistēmiskajā sakārtojumā ieņemu Savu bērna vietu.

Tas nenozīmē būt mazākām, būt pazeminātām, nē, Mēs visi piederam vienlīdzīgi un «ES ESMU TIKAI BĒRNS» saviem vecākiem un man ir sava vieta.

Un tas atbrīvo no:

liekām gaidām,
vilšanās,
pārpūles tikt pamanītam,
neprasmes ņemt,
vēlmes vērtēt,
enerģijas zaudēšanas,
visa varēšanas,
sevis pazaudēšanas.

Sistēmiskais sakārtojums ir metode, kurā to ir iespējams piedzīvot ķermeniski, izjūtot jūtu gammu, kļūstot emocionāli elastīgākam un nobriedušākam. Īpaši sakārtojumos ar zirgiem, kuros ir iespējams piedzīvot to kā zirgs mūs pieņem un atbalsta.

Šodien tu atskaties uz saviem panākumiem. #13uzdevums

2. mai. 2023, Nav komentāru

Šodien tavas uzmanības centrā ir tavi sasniegumi, tavi dzīves un arī šīs dienas sasniegumi.

Tāpēc tu rikojies kā kalnos, apstājies un pavēro veikto ceļu. Tu esi ticis/kusi līdz šejienei. Tu esi veicis/veikusi jau šādu distanci. Bravo.

Neskatoties uz visām grūtībām, šķēršļiem, tu esi šeit. Un atceries savas dzīves panākumus – pirmā reize uz riteņa bez kritiena, pirmais skūpsts, pirmais eksāmens, pirmais patstāvīgais brauciens, pirmais darbs, paaugstinājums, ienākumi…

Katru dienu tev kaut kas izdodas – spēle, paspēt uz vilcienu, piecelties laikus, ierasties laikā, atrisināt kādu problēmu, sagatavot ēst, sasniegt kādu mērķi.

Šodien tu ievēro savus ikdienas panākumus. Šodien tu priecājies par tiem un izgaršo tos. Šis uzdevums var izmainīt tavu attieksmi pret citiem notikumiem. Iespējams, ka tās nebija neveiksmes.

Un priecājoties par paveikto, tu sevi iedvesmo nākotnei.

Kādēļ tas strādā ?

Teorijā par panākumu četriem soļiem, pēdējais ir veltīt laiku, lai izbaudīt to, ko esam sasnieguši.

Četri soļi : ideja, īstenošana, panākumi, gandarījums -prieks par paveikto.

Pēdējais solis atjauno mūsu enerģiju, stimulē, palielina pašcieņu un pārliecību par dzīvi. Tas ļauj ciklam sākties no jauna. Un bieži šis pēdējais solis tiek piemirsts.

Šodien tu izbaudi savu paveikto.

Lai tev veicas !

Reizēm ikdienā bieži dzirdēts..

24. apr. 2023, Nav komentāru

"Viss, kas tevi neiznīcina, padara tevi stiprāku. Tas, skan kā attaisnojums. Grūtības, pārdzīvojumi... Nu tik būšu stiprāks /a.

No Nīčes citāta pazudis viens vārds - VAR.

Viss, kas neiznīcina, VAR mūs stiprināt.

Kam jānotiek, lai tas īstenotos?

Atbalsts, un iespēja pieskarties tam, nokļūt saskarsmē, ieelpot un pieņemt, ka tas ir bijis.

Un tā nav tikai prāta un analīzes darbība.

Un visvieglāk to izdarīt atbalsta brīdī. Stiprie zin, ka tas ir vajadzīgs.

Reizēm visgrūtāk ir lūgt atbalstu.

Pārstāt vienam visu zināt.

Pārstāt vienam visu varēt.

Būt.

Būt atbalstā.

Kā notiek sistēmiskie sakārtojumi ar zirgiem. Un ko zirgs mums dod, stāsta, un kādā veidā.

21. apr. 2023, 1 komentārs

Zirgs ir bara dzīvnieks. Jau 60 tūkstošus gadu zirgs dzīvo savā pulkā, kurā pastāv hierarhija. Vecie pieņem jaunos, arī zirgu pulkā dzimst bērni un kāds slimo, vai mirst. Viņi pieaug kopējot uzvedību, savā starpā spēlējoties un rūpējoties viens par otru.

Zirgs ir upuris pēc savas pozīcijas dabā. Tas ir attīstījis izcilu zirga jutību lai izdzīvotu zirgs sajūt vismazākās izmaiņas. Viņš sajūt cilvēka sirdsritmu, nolasa mūsu ķermeņa valodu.

Zirgu bars dabā spēj izdzīvot, ja tas ir harmonijā. Plēšoties savā starpā un esot strīdus situācijās, viņu izdzīvošana būtu apdraudēta.

Un arī zirgu pulkā mēdz kāds mirt un zirgi savā barā piedzivo traumu, zirgi instinktīvi savu baru harmonizē. Tiem piemīt spēja harmonizēt un dziedēt. Viņi dzīvo tagadnē- šeit un atrodas pozīcijā « mēs».

Esot kopā ar cilvēku, zirgs to “noskanē “, vai tas viņu neapdraud. Un tevi pieņem kā vienu no savējiem.

Ja mūsos ir sāpe vai kas cits gruzd mūsu sirdī, arī neskaidrība, tad zirgs instinktīvi vēlas mūs harmonizēt. Viņš to dara ļoti ātri, jo viņa jutīgums ir ļoti augsts. Mums atliek nolasīt viņa kustības – stāju, gaitu, sejas izteiksmes, ausu kustību. Lai saprastu, ko viņš mums vēsta.

Saskarsme ar zirgu mums palīdz izzināt, piedzīvot un pieņemt. Tas dara mūs emocionāli elastīgākus, viedākus un stiprākus.

Es piekrītu. G. Mate lieliskajam formulējumam : » Mums nekur nav jātransformējas, jāizmainās. Mūsos ir viss. Pilnība ir ieraudzīt un pieņemt to, kas mūsos ir mainījies kaut kā ietekmē (trauma, mazās "tējas" traumas).

Tikai nokļūstot saskaņā ar to, mēs ejam vieduma un dziedēšanas ceļu.

Ja tu neesi bijis/bijusi kontaktā ar zirgu un tev ir bail. Tas ir dabiski, it īpaši attiecībā pret lielu dzīvnieku. Tu nebūsi viens/viena. Būšu es un palīgs, zirgu pazinējs. Mēs ievērosim drošības noteikumus.

Viena no pagājušās reizes atsauksmēm: Paldies, par lielisku un jēgpilnu nedēļas nogali. Tas bija tā vērts. Es jūtos piepildīta. Pazudusi ikdienas smaguma pieskaņa.

Īpaši tev iesaku, ja

Ej sevis pieņemšanas un sapratnes ceļus,

Vēlies gūt saskarsmi ar dabu,

Palielināt miera un enerģijas līmeni.

Esi situācijā, kurā grūti pieņemt lēmumu . Stāvi dzīves krustcelēs un nezini, kurā virzienā doties.

Ir psihosomātika, medicīniski neizskaidroti simptomi – sāpes, smaguma sajūta, trauksme.

Nepieņemšanas, izstumšanas, izolētības sajūta ģimenē vai darbā.

Ja vēlies pavadīt dienu saskarsmē un komunikācijā, tev ir iespēja arī tikai piedalīties, bez sava stāsta publiskošanas.

Esi piedzīvojusi/piedzīvojis agresivitāti pret sevi, bērnības sāpīgus notikumus vai traumu.

Attiecību sarežģījumus ne tikai partnerībā, bet arī ar bērniem.

Šodien tev ir tiesības no kaut kā atbrīvoties. #12uzdevums

18. apr. 2023, Nav komentāru

Šodien tu izmet! Tu atbrīvojies no tā, kas tevi apgrūtina: e-pasti, tālruņa numuri, neizmantotās aplikācijas, ēdiena atlikumu uz šķīvja, kāds nieks vai saplēsta un neizmesta lieta. Šodien tu izmet arī vecos aizvainojumus vai nožēlas.

Lai sevī radītu šo šķirošanas enerģiju, tu izmet kādu sev nevajadzīgu lietu atkritumos.

Kad tu kaut ko izmet, tu atbrīvo vietu, kam jaunam.

Tas var šķist grūti, bet šodien tu nolem savu saikni ar katru lietu vai priekšmetu. Tu piedzīvo savu brīvību izlemt, ko atstāt un no kā atteikties.

Šodien tu izlem vai izēst šķīvi līdz galam. Tu izmet to, kas tev ir par daudz, tu neesi ATKRITUMU VIETA;

Tava dzīves vieta, tavs vēders, tavs skapis, tavs telefons, tavs plānotājs. Nekas no tā nav atkritumu vieta. Tu šķiro to, kas tevi ietver, kas tev ir apkārt.

Šodien tu atbrīvojies no tā, kas tev neder un radi brīvu vietu jaunam.

Kādēļ tas darbojas?

Atbrīvojoties un radot vietu, kam jaunam tu radi enerģiju un iespēju, kam jaunam ienākt tavā apkārtnē. To darot fiziski un piedzīvojot darbībā tavs ķermenis šo iespēju atteikties, šķirot uztver neapzināti. Un izmest, atbrīvoties no kaut kā tā ir arī kustība – atļaut sev izbeigt, dot sev atļauju beigt kaut ko konkrētu, arī attiecības.

Slimību un simptomu mehānismi sistēmiskajos sakārtojumos

15. apr. 2023, Nav komentāru

Nodarbībā dalījos ar slimību un simptomu mehānismiem sistēmiskajos sakārtojumos. Mūsu sajūtas piedzīvojot slimību vai slimnieku ir daudzslāņainas. No vienas puses mēs vēlamies tapt brīvi un no otras puses slimība reizēm līdzsvaro mūsu ģimenes sistēmu.

Kādēļ slimība ienāk mūsu ģimenē ?

Ko tā līdzsvaro un izgaismo?

Kādēļ man sāp, nevis kur man sāp ?

Kādēļ man/mums ir nepieciešama slimība

Emocionālā nepieejamība/"tējas" traumas, kuras mūs ietekmē.

Epiģenētika

Atkarība. Ko es nevēlos redzēt ?

Un bieži mēs paši esam kontaktā ar slimību, lai nepiedzīvotu jūtas un pārmantotas jūtas - sāpes, bailes, sēras, skumjas...utt.

Lai cik tas nebūtu dīvaini, mēs reizēm mīlestības dēļ esam gatavi slimot. Neapzināti.

"Kad mēs runājam par dziedināšanu, mēs bieži domājam tikai par fizisko dziedināšanu; mēs atrodam sāpju avotu savā ķermenī un cenšamies to mazināt. Bet ārpus ķermeņa dziedināšana aptver dvēseli. Abi ir jāapsver un abi ir jāņem vērā. Bieži vien dvēseles sāpes jūtam vēl intensīvāk nekā sāpes ķermenī. Tāpēc mēs varam jautāt, no kurienes dvēsele smeļas pārliecību par ķermeņa dziedināšanu un pašas dziedināšanu? Šī pārliecība nāk no mīlestības. Tā balstās uz mīlestību, kas pārspēj to mīlestību vai lojalitāti, kas mūs padara slimus. Pārsteidzoši, ka slimība ir arī mīlestības izpausme, lai gan tās būtība ir atšķirīga. Mīlestība, kas dziedina dvēseli un pēc tam ķermeni, ir neaptverama, ārpus intelekta darbības jomas, un tomēr mēs zinām, ka tā ir tur, milzīga un spēcīga. Un tāpēc mēs noliecamies tās priekšā, lai pieņemtu to pilnībā."

Berts Hellingers

Spēcīgas vēja brāzmas.

11. apr. 2023, Nav komentāru

Kad spēcīgas vēja brāzmas šalc pāri pļavai es kļūstu tramīga... Vai lūzīs koki un siltumnīca paliks vietā. Arī šonakt.

Par ko tavs prāts tramīgi signalizē?

Simptoms vai slimība reizēm ir kā vētra vai vējelis, kas šalc mūsu organismā. Reizēm tas ir notikums, kas izmaina mūsu ikdienu. Un reizēm vētraini.

G. Mate. Normālības mīts.

Kanādiešu zinātnieks, kurš runā par saslimstības cēloņiem un mūsu saspiestajam, nospiestajam ķermenī. Ar pētījumiem.

Viņš arī saka, ka atkarība nav slimība. Mentālās slimības nav slimības. Kas mums šobrīd īsti pietrūkst, ja sabiedrība kļūst aizvien slimāka un slimāka.

Viena no sistēmisko sakārtojumu un sistēmiskās domāšanas, klausīšanās un vērošanas principiem ir - uz ko neskatās, ko nejūt, kas ir apslēpts.

Un G. Mate tieši par to pašu. Ko mēs apslēpjam sevī.

Mehānismi, kas izraisa autoimūnas saslimšanas, migrēnas, ēšanas traucējumus.

Par mehānismiem no sistēmisko sakārtojumu viedokļa.

Ko mūsu sistēmā līdzsvaro, glābj vai kādēļ vajadzīgs simptoms?

Kādēļ reizēm ir vajadzīga slimība?

Par ko aizdomāties, kā uz to paskatīties?

Kādus jautājumus uzdot?

Viena no sistēmisko sakārtojumu pamatfrāzēm ir:"Es tevi redzu".

Un tai ir vieta. Es jūtos redzams, cik tas ir svarīgi. Kādēļ? Arī par to runāsim.

Emocionālais kontakts. Un kāpēc bērniem ir svarīgi mājdzīvnieki?

Tiekamies. Šoreiz grupa tiešām maza, vēl vari paspēt pieteikties un piedalīties.

Kādēļ to klausīties un piedalīties?

Tas paver apvārsni, dzīves filozofijas apvārsni.

Elastību, pieņemšanu, mieru un sapratni.

Šodien tev ir svarīga tava labsajūta, komforts. #11uzdevums

9. apr. 2023, Nav komentāru

Tu šodien pamani un apzinies visu, kas tev dod labsajūtu un komfortu. Ieklausies savā ķermenī. Vai tu esi ērtā stāvoklī sev? Vai gaisma ir pietiekama? Vai drēbes ir ērtas ? Vai tavi apavi ir ērti ? Vai tev ir silti?

Un atbildot uz katru šo jautājumu, šodien tu sev izvēlies ērtumu, komfortu. Šodien tu esi kā kaķis, kas izvēlas mājā ērtāko vietu. Iespējams, tev nepieciešams sabužinātu spilvenu vai ērtu čību pāri.

Un atceros tos dzīves periodus un vietas, kurās tu juties tik ērti un droši. Tavas šūpoles, zvilnis saules staros, ziedošās ābeles pieneņu ziedos, pelde siltā ūdenī, vecmāmiņas siltais lakats vai vectēva lielās čības...utt.

Šodien tu so sajūtu atjauno un uzturi sevī.

Kādēļ tas strādā ?

Reizēm mēs komfortam piešķiram materiālisma un maznozīmīguma pieskaņu. Taču tas vienkārši ir veids kā parūpēties par sevi. Un piedevām, tas palīdz mums apzināties, ka mēs nekomforta situāciju varam mainīt . To nekomforta situāciju, kuru esam pieņēmuši, lai izpildītu kādu darbu.

Tam kā jūtas mūsu ķermenis ir nozīme, un nozīme ir arī mūsu sajūtām.

Lai tev veicas!

Šodien tu esi mainīgs. #10uzdevums

30. mar. 2023, Nav komentāru

#IepazistiSEVi

#IeguldiSEVī

Šodien tu neesi statisks, tu vari mainīties un būt kustībā. Tu vari kustināt savu ķermeni, savu garu un pratu, mainīt viedokli, idejas vai savu ierastu ceļu un domu gājienu. Tu esi elastīgs, tu vari izvairīties no šķēršļiem un mainīt ierasto.

Šodien tu spēlējies ar savu elastību gan prātā, gan ķermenī. Izkustini domās katru savu locītavu. Mums ir daudz locītavu – gūžas, ceļgali, elkoņi, potītes, plaukstās, pirkstos... Un tā pat mūsu prāta locītavas – idejas, secība, loģika, radošums, intuīcija, struktūra, domas, lēmumi....

Sajūti savu ķermeņa un prāta plūdumu. Mainība. Tā ir atļauta.

Kādēļ tas strādā ?

Kustības atļaujas pastiprināšana. Bērni lēkā, kustas, trokšņo dabiski un daudz. Tāpēc reizēm saņem rīkojumu apstāties un nekustēties. Ja tu lēkāsi vai trokšņosi.......( mana meita būdama maza, reiz man teica:”Pārstāj mani biedēt “.)

Tomēr veiklība, elastība ir ļoti būtiska mūsu dzīvē. Mūsu ķermenis spēj apstāties un sākt kustību no jauna, orientēties, virzīties uz priekšu, izvairīties no šķēršļiem. Šī ķermeņa prakses piedzīvošana attīsta un veido arī jūsu prāta kustību un elastību.

Dotā atļauja ķermenim simbolizē arī prātam doto atļauju. Mainība un elastība. Ir iespējama.

P.S Daba dzīvo mainībā. Un lielie vēji spēj aizdzīt lielos mākoņus, lai tu atkal ieraudzītu sauli.

Pusaudži un sistēmiskie sakārtojumi.

27. mar. 2023, Nav komentāru

Man pašai ir pusaudži, un jā trīs. Katrs savādāks, katru no viņiem ir dzīves vēsmas jau šūpojušas augstos okeāna viļņos. Valstu maiņa – atstāt jeb aiziet no vecā un spēt integrēties, pat ja tā nav bijusi tava izvēle, vecāku nesaskaņas, tēva nāve, māsas pastiprināta saslimšana, kas brīžam atkal liek būt kontaktā ar iespējamu nāvi, bailes no izmaiņām ………..pārējais uz tā fona var būt ir sīkumi, un tad tieši uz tiem, beidzot mēs varam atļauties salūzt.

Nesen tikos ar tēvu, kura bērnam ir 21 gads un covid ēnā jaunietis ir salūzis emocionāli. Un mums radās diskusija par jauniešu profesionālo orientāciju, mērķu un izglītības izvēli. Manam tīnim arī jāizvēlas profesija.

Mūsu diskusijā izskanēja doma, ka šobrīd, lielajā pasaules mainībā, ir grūti veikt lēmumu. Apzinoties dzīves mainību, jebkura tava izvēle varētu būt nevajadzīga, tu vari nepaspēt to izdzīvot līdz galam, kad jau atkal sekos izmaiņas. Man jāatzīst, ka no šīs perspektīvas es nebiju lūkojusies uz jauniešu dzīvi un izvēlēm. ( manā laikā – ko izvēlējies, to arī izturi līdz galam). Šeit gan varu piebilst no H.Scarlett grāmatas Neirozinatne par organizāciju pārmaiņām, nepārtrauktu izmaiņu gadījumā ir nepieciešams fokusēties vīziju, tālāko mērķi. Fokuss uz soļiem paaugstina stresu. Jāmāca jauniešiem sapņot un lolot vīziju par savu attīstību.

Un mūsu pļavā ganās zirgi. Un mēs savukārt turpat netālu savos dārzniecības darbos. Komunikācija un saskarsme ar zirgu pati par sevi tīņus ir energyzing un iedvesmojoši. No malas man tas izskatās vērtīgi, jo zirgs pieņem tevi un izrāda interesi, vēlas kontaktēties. Atcerieties savas tīņu šaubas – esmu jēdzīgs, ppietiekami kā pārējie…utt. Šis kontakts ir atslābinošs un mierīgs tīnim.

Tā nu mēs eksperimentējam ar sistēmisko sakārtojumu par profesijām. Man tīnis ir piedalījies sakārtojumos, es šo metodi esmu atzinusi par gana jaudīgu arī tīņiem. Tā ir kustība, darbība, sajūtas, ieklausīšanas ķermenī un refleksija. Īpaši, esot grupā ar pieaugušiem, iespēja gūt pieredzi kā ieskatīties sevī. Tīņu jautājumos nenoliedzami mēs neejam tik dziļos pagātnes slāņos, bet paliekam pie kontakta veidošanas, savu sajūtu, savas vietas, telpas un atbildības veidošanas. Aizvietotāja pieredze manam tīnim ir bijusi ļoti vērtīga ( tā nav notikusi manās grupās, bet gan manu pasniedzēju vadītā grupā ).

Mūsu refleksija – pārdomas pēc sakārtojuma par profesijām.

Zirgi, kuri bija aizvietotāji profesijām /izvēlēm, izdarīja kustību un veidoja kontaktu tikai pēc vārdiem : « man ir jārīkojas, jādara, jāveic solis… » Brīnišķīgi vai ne, ieraudzījām, ka klēpī profesija neiekrīt.

Bija acīmredzami, ka acis šaudās apkārt un grūti izveidot vienu kontaktu. Informācijas pārpilnība.

Lai izveidotu fokusētu kontaktu ir nepieciešams sakontaktēties un ieraudzīt savu dzīvi.( tas prasīja ilgu laiku un nemaz nebija tik viegli). Un šeit nenoliedzami svarīga loma ir vecāku atbalstam, ļaut bērnam pagriezties kustībā pret savu dzīvi un veidot kontaktu ar to.

Apzināties šādu kustību gan tīņiem, gan vecākiem ir ļoti svarīgi.

Ja tevi interesē sistēmisko sakārtojumu pamatprincipi, tad ieskaties online nodarbībās

http://www.sainzconstellations.com/katalogs/category/online-lekcijas/

Šodien tu esi ziņkārīgs. #9uzdevums

24. mar. 2023, Nav komentāru

Šodien tev ir tiesības uzdot jautājumus, prasīt, mācīties un atklāt jaunas lietas, jo tevi interesē viss.

Tava zinātkāre ir tavu zināšanu dzinējs. Un šodien tu iedarbini, atbrīvo zināšanu dzinēja jaudu. Tava zinātkāre uzdos jautājumus. Kur? Kas? Kurš ? Kad? Tu man izstāstīsi? Kādēļ ? Kā tu to paveici?

Tava vēlme atklāt un iepazīt, liks tev atvērt kādas durvis, lai ieraudzītu to, kas atrodas aiz tām.Kāda tāla valsts, kuru tu nezini. Kāds jauns nogaršots ēdiens.

Uzdod jautājumus apkārtējiem. Kādu tas varētu aizkaitināt, un kādu aizkustināt.

Šodien tu esi zinātkārs un tu apšaubi pasauli, reizēm arī sevi. Un kā bērns alksti mācīties.

Kādēļ tas strādā ?

Šis uzdevums nostiprina un dod tev atļauju izzināt.

Dažas ģimenes, cilvēku grupas vai organizācijas kultivē slepenību, noslēpumainību un tabu tēmas. Šādā kultūrā un cilvēku savstarpējās attiecībās jautājumi ir nelabvēlīgi, tos nav ļauts uzdot. Jautājumu uzdošana ir bīstama.

Pateicoties šim uzdevumam, tu vari pamanīt, vai neesi iestidzis šādā vidē un atbrīvot savu zinātkāri.

P.S. Bieži mēs esam aizmirsuši savu iekšējā bērna prieku un vēlmi izzināt. Attiecībās nevaicājam, bet paši pēc noklusējuma mēģinām saprast, izdomāt, ko otrs būtu gribējis.

Neērti vaicāt, pārvaicāt, izrādīt savu neizpratni. Tas tev palīdzēs ieraudzīt, kuras neapzinātās robežas tu attiecībās uzliec.

Īpaši labi tas strādā ar pusaudžiem. Uzdodi nu, viņam jautājumu, kas viņam nešķitīs kontrolējošs.

Mamm, ko tu man prasi?

Tā ir mana privātā dzīve, tev nav jāzina.....utt

Es uzdodu jautājumus, jo es tevi mīlu un tas ir viens no veidiem kā to izrādīt, būt kontaktā un attiecībās. Un ja tu man būtu vienaldzīgs, es tev neko nevaicātu.

Šodien es izgaršoju visu, ko ēdu. #8uzdevums

17. mar. 2023, Nav komentāru

Šodien tu vari ēst tikai to, kas tev garšo un izbaudi to desmitkārtīgi. Sajūti katra ēdiena smalkumu, tā nianses. Tikai vispirms pajautā sev, ko tu vēlies. Vai skābu, vai saldu, vai rūgtu un, varbūt kaut ko kraukšķīgu, mīkstu. Iespējams sāļu, un kur vēl karstu vai aukstu….

Velti laiku tam, lai izvēlētos sev ēdienu, to kas tev garšos visvairāk un ko tu vēlies visvairāk. Šodien tev nav diēta, tevi nevada saprāts. Ļaujies savām vēlmēm un instinktiem. Izjūti prieku ēdot.

Šodien tu uzticies sev un savam ķermenim. Izvēlēties to, kas tev ir labs un, lai tu to izbaudītu.

Kādēļ tas strādā.

Attiecības ar pārtiku sākas jau no mūsu bērnības, kas arī dod drošības un labklājības sajūtu. Tā ir joma, kas ir arī saistīta ar aizliegumiem. (reliģiskiem, politiskiem, psiholoģiskiem un arī uztura jautājumiem )Šī uzdevuma mērķis ir atgūt sajūtu, ka tavs ķermenis izvēlas vēlamo, lai izlidzsvarotu iepriekšējos uzspiestos ierobežojumus.

Uzticoties savām ķermeņa sajūtām, jūs veidojat arī uzticību sev un savām sajūtām.

P.S. Nopietnu veselības problēmu gadījumā, tomēr ieklausies ari saprāta balsī.

Ar ēdienu esmu strādājusi arī sistēmiskajos sakārtojumos un mēs tiešām reizēm ēdam par tiem, kas

Izslēgti, jo nav bijusi iespēja paēst ( pabarot, izaudzināt ),

Piedzīvojuši badu ( arī iepriekšējās paaudzēs ),

Zaudēti dēļ bada,

Tikuši atzīti, ja labi cep un vāra, un saimnieko.

Nav guvuši emocionālo siltumu un kontaktu…..

Vēl niansetāsks uzdevums (tiem, kas jau piedzīvojuši sistēmiskos sakārtojumus. Vai tiešām grib tavs ķermenis, vai tavas bailes, ka nebūs, vai tu ēd par kādu, kam nav bijis. Kā to izdarīt jau zināsi.)

Un vienmēr laipni gaidīti manās sistēmiskajas ēšanas nometnēs Francijā un Spānijā.

Seko līdz www.sainzconstellations.com

Mīļo Meit

13. mar. 2023, Nav komentāru

Pēdējās darbnīcās iezīmējās tēvu un meitu attiecības, to iespaidā tapa vēstule meitai.

Tajā brīdi, kad es pirmoreiz ieskatījos tavās acīs, es nezināju, ko nozīmē mīlēt meitu. Kādas būs un ir tēva un meitas attiecības. Tagad tu esi pieaugusi sieviete un līdz ar tevi, es esmu guvis pieredzi.

Ko es mainītu ?

Es uz tevi vienmēr skatītos tikai kā uz meitu, lai tu esi brīva būt kontaktā ar savu dzīvi.

Es būtu vairāk blakus tavai mammai, kura ir partnere un mana sieva. Es neapzinājos un nemanīju to, ka tu mēģini darīt mani laimīgu. Mana laimes izjūta ir mana - vīrieša, partnera un tēva atbildība. Es nebiju iedomājies, ka tu lūkosies uz savu partneri un mani, caur mani, vai ar manām acīm un neapzināti salīdzināsi.

Ka tu mēģinot mani darīt laimīgu, mēģināsi arī viņus darīt laimīgus, aizmirstot par savām vajadzībām.

Es tev vaicātu, ko tieši gribi tu un, ko tu meklē kā meitene, kā meita. Lai es varētu tevi lutināt, un mācītu tevi ņemt, un lai tu piedzīvotu, ka tev dod. Prieku, enerģiju un mīlestību.

Tu esi tikai mana meita, un savā dzīvē atradīsi to, kurš tev dod to, kas tev ir vajadzigs.

Un tava sirds būs atvērta un tu pratīsi ņemt, jo būsi to piedzīvojusi manās attiecībās ar tavu mammu.

Es tevi lutināti arī tad, kad tu biji pusaudze un meklēji ceļu kā izpausties. Es nezināju, ka dailie tauriņi ir nākošais etaps pēc omulīgā tārpiņa fāzes.

Un lai, kur es būtu fiziski. Es vienmēr esmu aiz tava pleca, tev aizmugurē. Tā ir mana mana vieta tavam atbalstam un tēva sajūtai. Un tu esi brīva, skatīties uz savu dzīvi un būt kontaktā ar to.

Tev nav jālūkojas par plecu, vai man ir labi, vai es esmu laimīgs. Nevelc tās bažu, rūpju un izdegšanas kurpes. Es uzņemos atbildību par savām pāru attiecībām un savu dzīvi.

Tu esi tikai mana meita, un es tev dodu savu svētību.

Un tev ir tikai jāsaka : »Paldies, Tēt, es ņemu «

Šodien es apzināti atbildu uz katru jautājumu ar "Jā" vai "Nē". #7uzdevums

9. mar. 2023, Nav komentāru

#IepazistiSEVi

#IeguldiSevi

Šodien pirms tu atbildi uz kāda jautājumu, vispirms apdomā atbildes uz sekojošiem jautājumiem :

Vai tas attiecas uz mani ? (Vai tas man ir noderīgi, saskan ar manām vērtībām? (pilnībā, ne īsti, nemaz)) ? (Ar šo jautājumu tu uzrunā savu Iekšējo vecāku )

Vai es varu to atļauties, vai man ir resursi (pilnībā, ne īsti, nemaz) ? (Ar šo jautājumu tu uzrunā savu Iekšējo Pieaugušo)

Vai es tiešām to vēlos darīt? (pilnībā, ne īsti, nemaz) ?. (Ar šo jautājumu tu uzrunā savu Iekšējo bērnu)

Pirms atbildēt, izlaid savas domas caur šiem domu sietiem? Ja tev ir nepieciešams laiks, lai to izdarītu. Atbildi: ”Es padomāšu un atbildēšu vēlāk “.

Tu nolemsi savu "Jā" un "Nē", pēc tam, kad būsi atbildējis pie sevis uz minētajiem trim jautājumiem. Lai atbildētu apzināti ,ir nepieciešams pārdomu laiks. Jebkura tava atbilde “Jā” vai “Nē”, tad būs pārdomāta un apzināta.

“Jā” būs patiess “Jā”.

Un atbildei "Nē", tev būs argumenti.

Šodien tu mācies iepauzēt, radot laiku savām domām par apzinātu "Jā" vai "Nē".

Kādēļ tas strādā ?

Daudziem cilvēkiem ir izveidojies ieradums, ātri atbildēt ar « Jā « , lai gan viniem nav vēlmes. Atbild, lai iepriecinātu citus, lai justos mīlēti, lai izvairītos no konfliktiem, lai izdarītu citu vietā, domājot, ka tā būs labāk. Tas ved uz izdegšanu.

Atbildot uz šiem trim jautājumiem, tu apjaut savu iekšējo gatavību apzinātai atbildei.

Par vēlmi tu vaicā savam iekšējām bērnam

Šodien tu vēro savu sāta sajūtu. #6uzdevums

1. mar. 2023, Nav komentāru

#IepazistiSEVi

#IeguldiSEVi

Šodien mācies vērot savas robežas, esi saskarsmē ar savu sāta sajūtu. Ieklausies sevī un saki « stop », kad sajūti, ka tev pietiek, kad esošā darbība un sajūta ir pietiekami.

Šodien tu dod sev tiesības apstāties visās jomās un piemērotā brīdi, pirms ir kļuvis par daudz.

Pārtrauc ēst pirms ir par daudz,

Pārtrauc padzerties pirms ir par daudz,

Pārtrauc sarunu pirms tev ir par daudz otra, citu vai informācijas,

Pārtrauc lasīt ziņas, pirms tās ir par daudz,

Pārtrauc sēdēt pirms ķermenis ir saguris no sēdēšanas,

Pārtrauc strādāt pirms tu esi saguris,

Pārtrauc braukt pirms esi noguris,

Pārtrauc glāstu, kuru nevēlies……

Visas dienas garumā esi uzmanīgs/a prêt savu pietiekamības (sāta sajūtu ), tādējādi tu būsi baudas zonā, neieslidot tajā zonā, kur ir par daudz, par smagu, pārgurums. Citiem vārdiem – PAR DAUDZ tavam ķermenim, tavai psihei, tavam prātam un sirdij.

Kādēļ tas strādā ?

Būt uzmanīgam prêt savu sāta ( pietiekamības) sajūtu nozīmē ievērot un vērot robežas.

IEKLAUSĪTIES SAVĀS VAJADZĪBĀS ;

Šis uzdevums jums māca vērot savas robežas un ievērot tās ?

Ielādēt vēl